Pastāv dažādi vērtspapīru veidi. Vērtspapīri var tikt izlaisti kā uz konkrētu laika posmu tā arī bez termiņa nekāda akcijas. Termiņ vērtspapīru turētājiem, noteiktā laika posma beigās, tiek izmaksāta visa ieguldītā nauda ieskaitot procentus, tomēr akcijas saviem turētājiem nes ikmēneša regulārus ienākumus , ko sauc arī par dividendēm.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto tad vērtspapīru turētājs var gūt peļņu no kapitāla pieauguma. Ar noteikumu ja uzņēmums darbojas progresējoši, tad tā vērtībai pieaugot akciju vērtība arī pieaugs. Protams var būt arī zaudējumi, kas akcionāriem nestu nevis peļņu, bet gan zaudējumus.
Pirmais vērtspapīru vieds ir dalības vērtspapīri, kas izsaka īpašuma tiesības. Otrais vērtspapīru veids ir parādu vērtspapīri, kas veido uzņēmējdarbības attiecības. Dalības vērtspapīru pamatforma ir akcija, bet parādu obligācija. Visizplatītākie parāda vērtspapīri ir valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri, piemēram parādzīmes un obligācijas, uzņēmumu obligācijas un hipotekārās ķīlu zīmes.
Lai varētu sekmīgi garantēt aizdevuma atmaksāšanu, parāda vērtspapīru izlaidēja jeb emitents var izmantot dažādu veidu nodrošinājumus, kā piemēram uzņēmuma obligāciju gadījumā tas ir uzņēmuma īpašums, bet hipotekāro ķīlu zīmju gadījumā tas būs nekustamais īpašums. Tā kā galveno un lielāko vērtspapīru tirgus daļu veido tieši dažāda veida akcijas un obligācijas, tad tās es aplūkošu un analizēšu tālāk tekstā detalizētāk. Par vēl vienu vērtspapīru klasifikācijas pamatu var ņemt atbildi uz nākamo jautājumu.
Kur tiek pārdots sekojošais vērtspapīru veids?
Tie dalās naudas tirgus un kapitāla tirgus vērtspapīros. Naudas tirgus ir finansu tirgus daļa, kurā tiek īstenota īstermiņa vērtspapīru pirkšana un pārdošana. Tās spēkā esamības termiņš ir no vienas dienas līdz pat vienam gadam. Tātad naudas tirgus vērtspapīru apgrozība ir saistīta ar mazu ne-atmaksas risku, jo viņus izlaiž aizņēmēji ar augstu atmaksas statistiku. Visbiežāk, aktīvākie šī tirgus investori ir valsts kases vekseļi, depozītu sertifikāti, komerciālie papīri. Tos var attiecināt pie parādsaistību vērtspapīriem, kaut arī to emitenti tiek iekļauti dažādās klasifikācijas grupās. Kapitāla tirgus tiek pārstāvēts ar vērtspapīriem, kuru eksistences termiņš ir lielāks par vienu gadu. Par šādiem vērtspapīriem var būt gan parādsaistības, gan investīciju vērtspapīri. Tādus vērtspapīrus izlaiž visāda veida emitenti: valsts, municipalitātes, korporācijas, finansu institūcijas un tamlīdzīgi.
