Iekšzemes kopprudukts

Iekšzemes kopprodukts ir valstī gada laikā saražoto preču un pakalpojumu kopums naudas izteiksmē. Šis rādītājs visplašāk raksturo kopējo tautsaimniecības stāvokli konkrētā teritorijā.
Neatkarīgi no jebkura indivīda darbības veida – uzņēmējdarbība, algots darbs vai investīcijas, ikviena galvenais mērķis ir gūt kādu labumu jeb peļņu. Šī virzība uz peļņu un ienākumu gūšana veido pamatus iekšzemes kopproduktam.

Iekšzemes kopprodukts vai IKP tiek izmantots, lai mērītu ekonomisko aktivitāti . IKP rādītājus izmanto, lai noteiktu iedzīvotāju pirktspēju un labklājību. Ekonomisti mēģina prognozēt IKP attīstību nākamajiem gadiem un valsts to ņem vērā pieņemot likumus un plānojot valsts budžetu.

IKP var aprēķināt pēc 3 metodēm:

• ražošanas = nozaru pievienotās vērtības summa + produktu nodokļi – subsīdijas
• ienākumu metode = darbinieku atalgojumus+uzņēmumu peļņa+ražošanas un importa nodokļi - subsīdijas
• izdevuma metode = izdevumi valsts un individuālajam gala patēriņam, investīcijām + (preču, pakalpojumu eksports – imports)

IKP ir arī mīnusi. Tas ne vienmēr precīzi ataino labklājības līmeni:

• netiek ņemts vērā kaitējums dabai, kas bieži nāk kopā ar ražošanas un ekonomikas attīstību
• nav ievērots nevienlīdzības princips, netiek ņemtas vērā iedzīvotāju grupas, kurām aug vai pazeminās ienākumi, tiek mērīts tikai kopējais pieaugums
• IKP uzskaita jaunradītās vērtības, bet nefiksē negatīvās darbības, kas rada šo pieaugumu. Piemēram, kara gadījumā ieroču ražošana IKP ietekmēs pozitīvi, bet ciparos nekādi neatspoguļosies posts, ko tas nes līdzi.

Tādēļ daļēji var piekrist IKP noliedzējiem, kas apgalvo, ka tie ir tikai skaitļi un reāli neatspoguļo tautas labklājību. Parasti pat, ja IKP aug, vienkāršie iedzīvotāji pārmaiņas izjūt visvēlāk.

IKP tiek izmantots, lai salīdzinātu dzīves līmeni dažādās valstīs. Tiek mērīts IKP uz vienu iedzīvotāju un tad salīdzināts ar citu valstu rādītājiem. Attiecīgi jo augstāks IKP, jo labāks dzīves līmenis.
Pēc Pasaules Bankas datiem trīs valstis ar visaugstāko IKP uz vienu iedzīvotāju ir - Katara, Makao un Luksemburga.

Latvija šobrīd pēc 2014.gada datiem atrodas 51.vietā. Latvijas IKP pēdējos gados ir turpinājis palēnām augt un ir cerība, ka šāda attīstība turpināsies.