Loterija ir sava veida azartspēle, kurā iespējams laimēt dažādas balvas vai naudu. Lai piedalītos loterijā jāiegādājas kāda prece, pakalpojums vai loterijas biļete. Nav vecuma ierobežojuma dalībai loterijās, taču tās rīkotājs var to noteikt. Loterijās parasti piedalās fiziskas personas, bet pēc likuma arī juridiskām personām tas nav aizliegts, ja vien tas nav atrunāts konkrētās loterijas noteikumos. Nav noteikts minimālais loterijas norises laiks, tomēr ir noteikts maksimālais, kas ir 6 mēneši.
Par loterijas rīkošanu obligāti jāinformē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI). Viņi arī izlems to vai loterija būs jāreģistrē. Parasti ja balvu fonds nav lielāks par 720 EUR pietiek ar rakstisku iesniegumu un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu IAUI ne vēlāk kā 15 dienas pirms loterijas sākšanas. Loteriju viena veida precēm un pakalpojumiem var rīkot tikai 3 reizes gada laikā. Šis noteikums paliek spēkā arī tad, ja loterijām ir dažādi organizatori.
Loterijas organizētājs kā dalību loterijai var prasīt pirkuma čeku. Ja pircējam čeks vajadzīgs pašam, tad jāatceras pie kases paprasīt čeka kopiju. Loterijas čekos nedrīkst būt norādīts alkohols, tabaka un zāles, jo uz šīm precēm rīkot loterijas ir aizliegts.
Datums, kad tiks noteikts loterijas uzvarētājs, parasti tiek konkretizēts jau pirms loterijas sākuma. Organizētājiem nav pienākums uzvarētājus informēt personīgi, taču daudzi to izvēlas darīt. Balvu fonda ieguvējus obligāti jāpaziņo publiski, tas jāizdara ne vēlāk kā piecas dienas pēc to noteikšanas. Tāpat loterijas noteikumos ir atrunāts datums līdz kuram uzvarētāju vārdi būs publicēti. Loterijas ar lielākiem balvu fondiem uzrauga attiecīgo iestāžu pārstāvji (piemēram, izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, VID), lai pārliecinātos par to korektumu. Loteriju izlozē klātienē var piedalīties ne tikai iesaistītās puses, bet arī jebkurš iedzīvotājs. Uzvarētāju noteikšana notiek pēc nejaušības principa, to no visa dalībnieku kopuma izvelk loterijas vadītājs vai to dara sistēma elektroniski. Pirms uzvarētāju nosaukšanas vispirms vienmēr ir jānosauc balva, kuru saņems uzvarētājs. Nosakot uzvarētājus par procesu tiek sastādīts protokols, kurā tiek fiksēts viss notiekošais un apliecināts ar IAUI pārstāvju un organizatoru parakstiem, viens eksemplārs paliek pie organizatoriem otrs nonāk pie IAUI.
Loterijas uzvarētājiem nodoklis nav jāmaksā, ja laimesta summa ir virs 720 EUR, tad nodokli 25% apmērā nomaksā loterijas organizētājs, savukārt izložu uzvarētājiem šis nodoklis jānomaksā pašiem un tas ir jāizdara pirms laimests saņemts. Balvu fonds ir neierobežots, to nosaka loterijas rīkotājs. Ja loterijas uzvarētājs pēc balvas neierodas, kas katrā konkrētajā situācijā tiek darīts, tiek atrunāts jau loterijas noteikumos.
Par loterijām viedokļi dalās. Citi tās pieskaita pie azartspēlēm. Rīkojot loteriju vienmēr jāievēro valsts noteiktie likumi, bet dažās valstīs loterijas pat tiek uzskatītas par nelikumīgām.
Tiek uzskatīts, ka pirmo reizi, ko līdzīgu loterijai organizēja Hanu dinastija Ķīnā apmēram ap 205 - 187 gadu pirms Kristus. Visticamāk, ka no loterijas iegūtā nauda palīdzēja finansēt daudzus tā laika valsts projektus kā lielais Ķīnas mūris.
Loterijās cilvēki piedalās, jo neapšaubāmi vēlas iegūt lielo balvu par minimāliem līdzekļiem, tomēr jārēķinās, ka iespējamība laimēt loterijā ir ļoti minimālā un tur nav nekādas loģikas. Pārsvarā pelnītāji jebkurā gadījumā paliek loterijas rīkotāji. Piemēram, loterijā, kurā jāuzmin 6 skaitļi no 49 un kuri nedrīkst atkārtoties iespējamība vinnēt ir 1 pret 13,983,816. Līdz šim visu laiku lielākais laimests ir vinnēts pavisam nesen Amerikā 2016.gada 13.janvārī 1.5 biljoni ASV dolāri pirms nodokļu nomaksas
